Šo jautājumu uzdeva mūsu leģendārais Latvijas hokeja vārtsargs Artūrs Irbe, kurš 30. jūlijā piedalījās Ādažu evaņģēliski luteriskās draudzes rīkotajā "Draudzes dienas" pasākumā Baltezera baznīcā un dalījās savā dzīves un ticības pieredzē. Sarunas notika nepiespiestā gaisotnē pļavā pie baznīcas pēc ģimenēm veltītā svētdienas dievkalpojuma ar mācītāju Ivaru Jēkabsonu un emocionālā svētku koncerta, kur apmeklētājus priecēja dziedātāja Ieva Kerēvica un pianists Madars Kalniņš.
Latvijas sabiedrībā, varbūt, ne visiem ir zināms, ka pasaulē slavenais hokejists Artūrs Irbe, kurš savu karjeru pārsvarā aizvadījis NHL, ir arī ticīgs cilvēks un viņa ticība ir mantojums no viņa ģimenes un veidojusies personīgā pieredzē. Viņš dalījās ar to, ka Dieva un Svētā gara klātbūtne viņu vienmēr ir pavadījusi gan karjeras augšupejā, gan sarežģītos dzīves posmos. Tieši karjeras augšupeja bija laiks, kad Artūrs esot mācījies lūgt Dievu. “Tolaik manas lūgšanas bija diezgan konkrētas un skaidras - no galvas iemācīta Tēvreize, pēc tam pielikts klāt lūgums atbilstoši situācijai. Es lūdzu katru vakaru un dažreiz arī katru rītu jebkur pasaulē, kur es braucu un kur es piedalījos mačos. Tas mani nostabilizēja un palīdzēja tikt galā ar tām daudzajām dilemmām, kuras katru dienu mani nodarbināja,” atklāja Artūrs.
Visos braucienos viņam vienmēr bijusi līdzi viņa zaļā Bībele. Šajā Bībelē viņš smēlies spēkus arī tajos grūtajos brīžos, kad visi dzīves sapņi jukuši. “Es zinu, ka visgrūtākajos momentos Dievs mani ir uzrunājis. Kad es griezos pie Dieva, es vēru vaļā Bībeli un lasīju. Un Dievs caur to man atbildēja tieši uz tiem jautājumiem, kuri mani tai brīdī nomocīja. Tas man deva tādu spēku un mieru, ka raizes vairs nespēja izsist no sliedēm. Tā bija milzīga svētība,” ļoti personiskā pieredzē dalījās Artūrs.
Artūrs Irbe ir viens no diviem Latvijas hokejistiem, kurš uzņemts Starptautiskā hokeja federācijas Slavas zālē. Viņš izteica pārliecību, ka viss ko, mēs darām, visi dzīves pamati, ir jāveido uz klinšainas pārliecības un ticības pamata. Un šai ticībai ir jābūt pārbaudītai. Viņš atklāja, ka viņam pašam pārbaudījumi ir bijuši nepieciešami, lai viņa ticība nostiprinātos.
Īpaši vēršoties pie jauniešiem, viņš uzsvēra, ka mūsu neatlaidība un ticība ir daudzkārt svarīgāka par to, ko mēs šobrīd spējam. “Dzīve ir mācību process. Par to nav jāuztraucas, ja mēs kaut ko nemākam. Mēs visu laiku augam savā ticībā un arī mūsu izpratnē par mūsu personīgām attiecibām ar Dievu, ar Jēzu,” dalās sportists. Viņš izstāstīja, ka 10 gadu vecumā pret tēta gribu devies uz jauno hokejistu uzņemšanas pārbaudījumu kaut arī vēl ne reizes nebija vilcis kājās slidas. “Mani uzņēma tajā grupā nevis tāpēc, ka es kaut ko mācēju, bet par to, ka es ļoti to gribēju!”
“Es savas zināšanas kapā nepaņemšu. Paradīzē es nezinu vai hokeju spēlēs? Ja Dievs būs žēlīgs un es līdz turienei nokļūšu. Tāpēc jāpalīdz jauniem censoņiem, kuriem acis deg!” Tā par šodienas dzīvi daloties, teica Artūrs Irbe. Šobrīd viņam ir tas, par ko ir sapņojis, - viņš ar savu ģimenei dzīvo Latvijā laukos. Un viņš trenē jaunos, topošos hokejistus.
Dievkalpojumi Baltezera baznīcā notiek katru svētdienu pulksten 11:00 un trešdienās pulksten 18:30.
Informācija arī
www.facebook.com/BaltezeraBaznica
Sagatavoja
Marta Romanova-Jēkabsone
Ādažu ev. lut. draudze