Arhibīskapa Jāņa Vanaga vēstījums 2012.gada Lieldienās
Kristus ir
augšāmcēlies! Šādi sveicinot, mēs sakām: „Es zinu, ka mans Pestītājs dzīvo.“
Kā es to
piedzīvoju, ka Jēzus ir dzīvs? Kā tas liek man justies? Ja mums ir kāds tuvs
cilvēks, tad sirdsmiera dēļ ir gan labi zināt, ka viņš ir dzīvs. Taču, ja viņš
patiešām ir dārgs, ar to nepietiek. Mēs gribam zināt, kur viņš ir. Mēs gribam
zināt, ko viņš dara un kā viņam klājas. Ir lieliski, ja varam saņemt no viņa
vēstules un arī paši viņam aizrakstīt. Taču piepildījums attiecībām ir tikai
tad, ja mīļotais cilvēks ir blakus, ja varam dalīties ar viņu savā dzīvē. Tad
fakts, ka viņš dzīvo, dara vairāk dzīvus arī mūs.
Kad uz
Lieldienu sveicienu atsaucamies: „Patiesi augšāmcēlies!“, mēs apliecinām, ka ar
savu Pestītāju esam vismaz attiecību sākumā. Mēs zinām, ka viņš nav stāsts no
senām dienām, bet ir dzīvs tagad, ikkatru brīdi, kad vien dzīvojam. Ko vēl mēs
varam uzzināt? Kur viņš ir? Uzkāpis debesīs un sēž pie Tēva labās rokas. Kā
viņam klājas? Visas sāpes, krusta ēnas un nāves baismas ir palikušas aiz
muguras. Viss ir piepildīts. Asaras nožāvētas, vaidi apklusuši. Cilvēces grēki
ir izpirkti, nāvei atņemta uzvara. Mans Glābējs kopā ar Tēvu un Svēto Garu
dzīvo bezgalīgā gaismā un svētlaimīgā harmonijā. Tagad un uz mūžību viņam
pieder dzīvības pilnība. Ko viņš tur dara? Viņš raugās uz mums un saka – redzi,
Tēvs, manus ticīgos, es viņus pazīstu, es viņus saucu vārdā. Es viņus izpirku
pie krusta. Es viņus ietērpu savā taisnībā. Tādēļ es aizbildinu viņus tavā
priekšā: piedod viņiem, pieņem viņus un sūti tiem ik dienas Aizstāvi, Svēto
Garu, lai viņš tos stiprina ticībā un uztur svētā dzīvē. Viņus es gribu ievest
tavā valstībā, kad Tu mani atkal sūtīsi tiesāt dzīvos un mirušos. Ir labi
zināt, ka debesīs, Dieva priekšā tā par mums runā tas, kura lūgumu debesu Tēvs
nenoraidīs. Ir labi par to lasīt Bībeles lappusēs, kas ir vēstule, ko viņš sūta
visai cilvēcei. Ir labi arī pieredzē zināt, ka mans Glābējs ir dzīvs.
Kā es to
piedzīvoju savā raižu, problēmu un darbu pilnajā ikdienā? Kā tas liek man
justies? Vai man ir attiecību pilnība, ko dod mīļotā klātbūtne? Kā es
piedzīvoju, ka Augšāmceltais ir klāt manā dzīvē? Ik vakaru mums vajadzētu veltīt
laiku, lai atskatītos uz nodzīvoto dienu. Kuri bija spēku, gaismu un dzīvību
dodošie mirkļi, kad man pieskārās dzīvais Kristus? Es gribu viņam par tiem
pateikties un aicināt viņu atkal. Ik dienas mēs varam lasīt viņa sūtītās
vēstules Jaunajā Derībā un vērot Kungu Jēzu – kāds viņš ir, kādi ir viņa vārdi,
viņa darbi, viņa sirds. Mēs varam sarunāties ar Jēzu lūgšanās. Mēs varam
pieskarties viņam sakramentos. Meklējiet un jūs atradīsit dzīvinošo Kristus
klātbūtni katrā dienā. Lūdziet un tā jums taps dota. Klauvējiet pie Rakstu
vārdiem un jums taps atvērts spēka, cerības un mierinājuma avots. Jo Kristus ir
augšāmcēlies! Viņš patiesi ir dzīvs.
Sirsnīgi
sveicinot Lieldienās, + Jānis Vanags Rīgas arhibīskaps
|